Kas ir apostilizāzija?

Dokumenta apostilizācija ir vienkāršota legalizācija (noteiktu formālu procedūru veikšana juridiska spēka piešķiršanai dokumentam citas valsts teritorijā). Dokumenta apostilizācijas galamērķis ir ļaut iesniegt vienas valsts oficiālās institūcijās dokumentu, kas ir izsniegts cita valstī.

Dokumenta apostilizācija ir nepieciešama praktiski vienmēr, ja tas ir jāiesniedz citas valsts oficiālās institūcijās. Tas nozīmē, ka dokumentam, kas ir izdots, piemēram, Kazahstānā, ir juridisks spēks tikai Kazahstānas teritorijā, taču lai šo dokumentu iesniegtu citas valsts oficiālās institūcijās, būs nepieciešama dokumenta apostilizācija (piemēram, lai iesniegtu dokumentu oficiālās Turcijas iestādēs).

Dažu dokumentu veidi ir izņēmums, kuri nav legalizējami.

Dokumentu veidi un legalizēšanas īpatnības

Pastāv divi dokumentu legalizēšanas veidi – ”Apostille” zīmoga uzlikšana un konsulāra legalizēšana. Legalizēšanas veida izvēle katrā konkrētā gadījumā ir atkarīga no valsts oficiālās institūcijas, kurā dokuments tiks iesniegts.

”Apostille” zīmoga uzlikšana (šo procesu arī sauc par "vienkāršotu legalizēšanu" vai "apostilizāciju") tiek veikta, ja dokuments tiek nosūtīts uz valstīm, kas pievienojušās Hāgas konvencijai no 1961. gada 5. oktobra, kura ir atcēlusi konsulāru legalizēšanas metodi, ieviešot vienkāršotās legalizēšanas prasību - ”Apostille” zīmoga uzlikšanu". Šobrīd Kazahstāna ir Hāgas konvencijas dalībniece no 1961.gada 5.oktobra, tādēļ Kazahstānas teritorijā tiek veikta dokumentu apostilizācija.

Šo procedūru dēvē par vienkāršotu tāpēc, ka, no vienas puses, apostilizācija notiek pietiekami ātri un tikai ar vienu pilnvarotu institūciju, kā arī neprasa no pasūtītāja ievērojamu laika un līdzekļu tērēšanu, bet no otras puses, dokuments iegūst juridisku spēku visu valstu teritorijā, kas ir pievienojušās Hāgas konvencijai.

Ja valsts, kurā jūs sagatavojat dokumentu, nav Hāgas konvencijas dalībvalsts, ir nepieciešama konsulārā legalizēšana. Tas ir sarežģītāks process, kas ietver sevī valsts notāra dokumenta apliecinājumu Tieslietu Ministrijā. Turklāt dokumentam būs juridisks spēks tikai tās valsts teritorijā, kurā dokuments tiks legalizēts.

Kādos gadījumos legalizēšana nav nepieciešama?

Dokumenta apostilizācija nav nepieciešama tikai trīs gadījumos:

·              kad iestāde, kurā jūs iesniedzat dokumentu, nepieprasa dokumenta apostilizāciju;

·              kad starp Kazahstānu un valsti, kuras teritorijā jūs plānojat izmantot dokumentu, ir noslēgts divpusējs līgums, kas atceļ legalizēšanas prasību;

·              kad dokumenta legalizēšana nav iespējama pēc tā veida/tipa/rakstura.

Visos pārējos gadījumos dokumenta legalizēšana ir obligāta, ja nosūtat to uz ārzemēm.